Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa saglabā 4% ekonomikas izaugsmes prognozi 2011.gadam. Tomēr, ņemot vērā nodokļu paaugstinājuma negatīvo efektu uz mājsaimniecību patēriņu, 2012.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze ir samazināta līdz 3.9% (iepriekš 4.2%).

Tuvākajos gados attīstību turpinās virzīt eksports, tam pievienosies arī investīcijas – tas gan vienlaikus veicinās arī importa pieaugumu. Tieši straujāka investīciju izaugsme ir galvenais pozitīvais faktors, kas var pavirzīt šī un nākamā gada IKP izaugsmi augstāk par prognozētajiem aptuveni 4%.

Arī Lietuvā un Igaunijā 2011. un 2012.gadā sagaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme, ap 4.5%. Eksporta sektori joprojām virzīs kaimiņvalstu ekonomiku izaugsmi, balstot arī investīciju un nodarbinātības kāpumu. Savukārt Zviedrijai prognozētie izaugsmes tempi noplaks no 4% 2011.gadā līdz aptuveni 2.7% 2012.gadā, palēninoties mājsaimniecības patēriņa kāpumam. To bremzēs augstākas cenas un procentu likmes.

Eksporta izaugsme kļūs lēnāka…

Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi noplaks no 4.7% pērn uz aptuveni 4% 2011. un 2012.gadā līdz ar pakāpenisku fiskālo un monetāro stimulu mazināšanu. Tomēr izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs (piem., Vācijā un Skandināvijā), kas ir ļoti svarīgs tirgus mūsu eksportētājiem, arvien saglabāsies straujāka nekā vidēji Eiropā.

Latvijas eksportētāju konkurētspēja 2010.gadā turpināja uzlaboties. Sagaidāms, ka arī turpmākajos divos gados reālās vidējās algas un produktivitātes kāpumi būs samērojami, proti, konkurētspēja nepasliktināsies. Tomēr pieaugošās izejvielu un energoresursu izmaksas liek kompānijām turpināt darbības optimizāciju. Uzņēmumu vērtējumā mazinās tādu ražošanu ierobežojošo faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un finansējums, tomēr pasliktinās novērtējums iekārtu un darbaspēka pieejamībai. Lai turpinātu kāpināt ražošanas apjomus, nepieciešamas investīcijas jaudu palielināšanai un/vai ražošanas procesa efektivizācijai. Minēto apstākļu dēļ eksporta izaugsme 2011.-2012.gadā palēnināsies.

… bet investīciju aktivitāte pieaugs

Prognozējams, ka turpmākajos divos gados investīciju apjoms palielināsies aptuveni pa trešdaļu. To galvenokārt balstīs eksportējošo sektoru vajadzība pēc jaudu palielināšanas, kā arī produktu klāsta dažādošana un energoefektivitātes uzlabošana.

Uzņēmumiem ir diezgan laba naudas plūsma, arī rentabilitāte ir uzlabojusies. Tomēr optimisms pēdējā laikā nav būtiski uzlabojies, kas norāda uz vēl arvien samērā lielu nenoteiktību – piemēram, attiecībā uz valdības turpmāk īstenotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem.  Likumsakarīgs ir straujš nefinanšu uzņēmumu noguldījumu apjomu pieaugums bankās 2010.g. nogalē – šķiet, uzņēmumi tomēr nogaida ar investīcijām. Turpmāk tas kalpos par pamatu investīciju finansējumam. Finansējuma pieejamība uzlabojas, bankām kļūstot aktīvākām. Drīzumā gaidāmais eiro procentu likmju kāpums gan var piebremzēt jau tā vēl diezgan vājo pieprasījumu pēc jauniem kredītiem.

Uzlabojoties valsts kredītreitingiem (pašlaik Moody’s un Fitch Latvijai piešķīruši investīciju reitingu; gaidāms, ka Standard and Poor’s drīz sekos) sniedz lielāku drošību arī ārvalstu investoriem. Tiešās ārvalstu investīcijas turpina pieaugt – gan jaunu investoru kapitāls, gan kā esošo investoru reinvestētā peļņa.

Jaunu darba vietu radīšana joprojām būs vārga

Kā prognozējām iepriekš, 2010.g. vidū vērotais straujais nodarbinātības pieaugums gada beigās noplaka. Tomēr kopumā darba meklētāju īpatsvara samazināšanās bija pat nedaudz straujāka kā gaidīts. Līdz ar to Swedbank samazina darba meklētāju īpatsvara prognozi šim un nākošajam gadam (attiecīgi 15.5% un 13.9%). Tomēr jāuzsver, ka straujāks bezdarba kritums nebalstīs ekonomikas izaugsmi. Nodarbinātības prognozes nav uzlabotas – bezdarbs saruks emigrācijas un krītošās iedzīvotāju aktivitātes dēļ, savukārt jaunu darba vietu radīšana vēl arvien būs lēna.

Šai prognozei ir gan pozitīvi, gan negatīvi riski – daži lielāki investīciju projekti var straujāk palielināt nodarbināto skaitu, bet arī emigrācija var izrādīties lielākā (piem., līdz ar Austrijas, Vācijas un Šveices darba tirgu atvēršanu).

Produktivitātes kāpums dod pamatu algu pieaugumam, īpaši eksportējošās nozarēs. Strukturālā nelīdzsvarotība darba tirgū (piem., prasmju neatbilstība darba dēvēju prasībām) dara algu kāpumu iespējamu pat augsta bezdarba apstākļos. Sagaidāms, ka nominālās vidējās mēneša algas pieaugumu šogad virzīs dažādu prēmiju sistēmu atjaunošana līdz ar uzņēmumu finanšu situācijas uzlabošanos, ka arī minimālas algas kāpums gada sākumā. Tomēr inflācija „noēdīs” lielāko daļu pirktspējas pieauguma, un reāla alga palielināsies tikai minimāli.

Augstāka inflācija – nodokļu un izejvielu cenu kāpuma dēļ

Ņemot vērā straujāku izejvielu cenu pieaugumu pasaulē un plānotos kārtējos nodokļu paaugstinājumus gada vidū, patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam ir palielināta līdz 4.2%. Tā ir piedāvājuma puses inflācija, proti, uzņēmumu izmaksu virzīta. Sagaidāms, ka 2012.gadā inflācija pierims, tomēr līdz ar samērā augstām inflācijas gaidām un pakāpenisku mājsaimniecību patēriņa atgūšanās, samazinājums nebūs sevišķi straujš – gada vidējā patēriņa cenu inflācija ap 2.6%.

Inflācija saasina sociālas problēmas un aktualizē konkurētspējas jautājumus. Turklāt pastāv risks, ka 2013.gada sākumā inflācija būs pārāk augsta, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju un saņemtu akceptu iestāties eiro zonā. Tāpēc nesen izskanējušais finanšu ministra priekšlikums izveidot inflācijas ierobežošanas plānu ir tiešām nepieciešams. Diemžēl pašreizējie priekšlikumi koncentrējas vien ap algu pieauguma ierobežošanu, kas nav pietiekami efektīvs risinājums. Mūsuprāt, valdības aktivitātēm vajadzētu būt vērstām trijās krietni plašākās jomās.

Pirmkārt, līdz pievienošanās brīdim eiro zonā nav pieļaujama to nodokļu palielināšana, kas tiešā veidā ietekmē patēriņa cenu indeksu (piemērām, PVN vai akcīze). Otrkārt, inflācijas inerces mazināšana un konkurences uzlabošana – piem., darīt cenu veidošanās mehānismu pārskatāmāku, principa "nauda seko pakalpojuma saņēmējam" plaša ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošanā (piem., bērnudārziem, augstskolām), caurskatāmība valsts un pašvaldību iepirkumos. Treškārt, energoefektivitātes uzlabošana, lai nebūtu jāpalielina tarifi. Iespējams apsvērt arī vienošanos starp valdību un sociālajiem un valdības partneriem. Bet, lai šāda vienošanās tiktu noslēgta, ir nepieciešama ļoti skaidra politiska apņemšanās, ko, kad un kā valdība darīs konsolidācijas un strukturālo reformu jomā. Turklāt politiķiem stingri jāievēro šāda vienošanās, lai atgūtu sabiedrības uzticību un tās vēlmi šādu vienošanos pildīt.

Swedbank Ekonomikas apskatu varat lasīt šeit: http://www.swedbank.lv/docs/materiali.php?nmid=0&naid=4