Lai gan pēdējos gados Latvijas pozīcija Pasaules Bankas Ease of doing Business indeksā uzlabojusies, 2011.gadā 183 valstu vidū sasniedzot jau 24.pozīciju, joprojām atpaliekam no Igaunijas (17.vieta) un Lietuvas (23.vieta). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, uzlabotas pozīcijas biznesa slēgšanā un īpašuma reģistrēšanā, tāpat kā labas vērtētas arī komerclīguma izpildes un ārējās tirdzniecības pozīcijas. Tāpat, pēc Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa^[1] datiem, Latvijas rādītājs ir zem vidējā reģionā tādās jomās kā uzņēmējdarbība, darba tirgus, nodokļu politika, finanšu sektors, ārējā tirdzniecība, loģistika, izglītība, inovācijas, pārvaldība, kā arī infrastruktūra.

Swedbank Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums^[2] rāda, ka Latvijas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji kā galvenos konkurētspēju pozitīvi ietekmējošos faktorus vērtē uzņēmuma pieredzi biznesā, valsts ģeogrāfisko atrašanos, darbinieku lojalitāti, darbaspējas un zināšanas, kā arī informācijas tehnoloģiju attīstību un inovācijas. Tāpat kā konkurētspēju pozitīvi ietekmējoši faktori tiek nosaukti ražoto produktu vai piedāvāto pakalpojumu zīmola pievienotā vērtība, kā arī uzņēmuma nozares speciālistu (kuri vecāki par 30 gadiem) izglītības kvalitāte. Jāatzīmē, ka uzņēmēji pozitīvāk vērtē tos konkuretspējas faktorus, ko paši spēj ietekmēt.

Savukārt konkurētspēju bremzējošie faktori Latvijas eksporta uzņēmumu vērtējumā ir piemērotie nodokļi darbiniekiem un uzņēmumam, birokrātiskais slogs, lēmumu izskatīšanas ātrums valsts iestādēs, kā arī Latvijas autoceļu kvalitāte. Tāpat kā nelabvēlīgi ietekmējošais faktors minēts korupcijas līmenis valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmējdarbības vidē, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un nepieciešamo darbinieku pieejamība.

Izvērtējot Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju ietekmējošos faktorus, LR ekonomikas ministrs Artis Kampars^[3] kā labvēlīgus aspektus minējis ES struktūrfondu pieejamību, Latvijas valūtas režīmu, komerclikumu un uzņēmējdarbības regulējumu, kā arī uzņēmumu darbinieku svešvalodu zināšanas. Tāpat, ministrs, līdzīgi kā uzņēmēji, redz iespēju uzlabot tādus konkurētspējas faktorus kā vajadzīgo darbinieku un speciālistu pieejamību, patērētāju pirktspēju, kā arī pašu uzņēmumu līdzekļu pieejamību savai attīstībai.

Kā Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju neietekmējoši faktori uzņēmēju vērtējumā ir reliģisko vērtību izplatība, valsts mākslas un kultūras vērtības un to mantojums, vēlēšanu sistēma, divu valodu kopiena, kā arī uzņēmuma atspoguļojums vietējos medijos. 

Savukārt, atbildot uz atvērto jautājumu par labvēlīgiem faktoriem, kas vēl ietekmē uzņēmuma eksporta konkurētspēju, teju katrs ceturtais (24%) uzņēmējs minējis kvalitatīva, pieredzējuša, operatīvi strādājoša un zemu izmaksu darbaspēka nozīmi, kā arī makroekonomiskos faktorus (nozīmīgi 19% aptaujāto) un eksportējamā produkta īpašības un pēcapkalpošanu (kā būtisku aspektu minējuši 17% aptaujāto). Pretstatā citu nozaru uzņēmējiem, mākslas, izklaides un atpūtas pārstāvji kā faktorus, kas visnelabvēlīgāk ietekmē konkurētspēju, nosauc iedzīvotāju centralizāciju Rīgā un Latvijas patērētāju pirktspēju. Savukārt kā pozitīvs signāls uzskatāms mikrouzņēmumu vērtējums, ka jau minētā iedzīvotāju centralizācija Rīgā viņu konkurētspēju neietekmē, kas ļauj pieņemt, ka mikrouzņēmumu veidošanās reģionos nākotnē varētu pieaugt.

www.manambiznesam.lv

Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra interneta vietne www.manambiznesam.lv veidota kā resurss uzņēmēja ikdienai, kurā atrodamā informācija aptver visu vajadzīgo tēmu loku ilgtspējīgai un kompetentai uzņēmējdarbībai:

• atbalsta organizācijas un pasākumi,
• iespējas izaugsmei,
• biznesa partnerībai un kontaktiem,
• Nozaru apskati,
• Prognozes,
• Semināri,
• Diskusijas,
• Aprēķinu metodes & piemēri,
• Pieredzes apmaiņa,
• Pētījumi,
• Viedokļi un fakti,
• Sadarbība.