„LVRTC paziņojumā medijiem, atbildot uz LSAKA aicinājumu pārtraukt esošo Iepirkumu, izvairoties no diskriminējošām prasībām, norāda, ka ir bijusi pasīva nostāja no pretendentu puses, taču pasivitāte skaidrojama ar salīdzinoši īso iesniegšanas termiņu un tendenciozām, pretrunīgi vērtējamām prasībām,” uzsver LSAKA valdes locekle Sandra Stepe.

Savukārt zvērinātu advokātu biroja BORENIUS juriste Tatjana Čaika norāda, ka gadījumā, ja pasūtītājs ietver kādas konkurenci ierobežojošas prasības, nepieciešams pamatojums, taču minētajā iepirkumā tāda nav.

LSAKA vērš uzmanību uz to, ka ir iesniegusi LVRTC vēstuli, kurā tika ietverts aicinājums pārskatīt nolikuma prasības atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, izbeidzot šo iepirkuma procedūru un izsludinot iepirkumu no jauna.

Minētā vēstule tika iesniegta pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām. Līdz ar to nevar apgalvot, ka „(..) LVRTC iepirkumu komisija ne no viena pretendenta nav saņēmusi ne jautājumus, ne arī iebildumus par (..) nolikumā pretendentiem izvirzītajām prasībām, kas varētu kalpot par pamatu izvirzīto kritēriju pārskatīšanai vai koriģēšanai”. LSAKA ieskatā LVRTC bija jāizvērtē vēstulē ietvertais aicinājums, lemjot par esošās iepirkuma procedūras pārtraukšanu un jauna iepirkuma organizēšanu.

LSAKA nenoliedz LVRTC kā pasūtītāja tiesības izvirzīt tādas prasības iepirkuma pretendentiem, lai tiktu nodrošināta iepirkuma uzdevuma izpildes kvalitāte. Lai gan LVRTC apgalvo, ka „LVRTC iepirkumu „Sertifikācijas pakalpojumu pārdošanas veicināšanas stratēģijas, metodoloģiju un risinājumu izstrāde, ieviešanas procesa vadība” organizēja, ievērojot Publisko iepirkumu likumu (..) t.sk. ievērojot pretendentu kvalifikācijas prasības, lai neierobežotu pretendentu konkurenci un pasūtītājs saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu”, tomēr jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:

Pirmkārt, nevar noliegt faktu, ka nolikuma prasības pēc savas būtības tomēr ir konkurenci ierobežojošas, jo tikai ierobežotam pretendentu skaitam var būt trīs gadu pieredze e-paraksta jomā, kas attiecīgi nozīmē, ka ne visi potenciālie pretendenti atbilst minētajai pieredzes prasībai. Tātad to pretendentu skaits, kuri potenciāli var konkurēt šī iepirkuma ietvaros, ir ierobežots.

Otrkārt, vadoties pēc Publisko iepirkumu likuma piemērošanas prakses, konstatējot, ka iepirkuma prasības attiecībā uz pretendentiem pēc savas būtības ir konkurenci ierobežojošas, pasūtītājam ir jāpamato attiecīgo prasību objektīvā nepieciešamība tā, lai tas būtu pieejams potenciāliem pretendentiem, t.i., iepirkuma nolikumā. Konkrētajā gadījumā minētā no normatīvajiem aktiem izrietošā  prasība netika ievērota un nolikumā netika ietverts ierobežojošu nosacījumu pamatojums.

Jānorāda, ka minētās prasības izpildei nepietiek ar to vien, ka LVRTC savā publiskajā paziņojumā ir apgalvojusi, ka „(..) „Ņemot vērā IT jomas attīstības tendences, kā arī LVRTC pozīcijas nozarē, esam izvirzījuši konkrētas un pamatotas prasības pretendentiem, ar ko vēlamies sadarboties”. Lai konkurenci ierobežojošas prasības tiktu uzskatītas par objektīvām un pamatotām, ir jābūt detalizētam skaidrojumam par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem ierobežojošās prasības var tikt attaisnotas. Tas attiecas gan uz izglītības prasībām pretendentiem, gan uz pieredzes prasībām. Tādējādi, ja pasūtītājs nespēj vai aizmirst izskaidrot izvirzīto prasību nepieciešamību nolikumā, tās ir uzskatāmas par nepamatotām un neobjektīvām, kas LSAKA ieskatā arī noticis iepriekš minētā iepirkuma ietvaros.

Jāuzsver, ka Publisko iepirkumu likuma 8.¹ pants nosaka vienkāršotu iepirkuma procedūru, paredzot īsāku piedāvājuma sagatavošanas termiņu (un attiecīgi arī pretenziju iesniegšanas termiņu), kā arī pasūtītāja nespēju grozīt esošo nolikumu.