Jau šo sestdien notiks grandiozs Senās mūzikas koncerts Mūzikas akadēmijā.
– Latvija – 2010 gada 11 March, pl. 11:59 (03.11.2010 11:59) Lejupielādēt PDF
Katru pavasari Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas nodaļas mācībspēki un studenti cenšas iepriecināt senās mūzikas cienītājus, un arī citus, ar interesantiem koncertiem un kolorītām personībām. Tā arī šo sestdien, 13. martā plkst. 16.00 Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē klausītājiem tiek piedāvāts senās mūzikas koncerts, kurā galveno pozīciju neapšaubāmi ieņems Mūzikas akadēmijas viešņa, pasaules atzītā senās mūzikas eksperte, baroka flautiste – prof. Dr. Linde Brunmair-Tuts /Linde Brunmayr –Tutz/.
Linde Brumayr-Tutz
Profesore Rīgā ieradās jau nedēļas sākumā, lai sniegtu meistarklases, nolasītu vairākas lekcijas un kopā ar Māra Kupča vadīto JVLMA baroka orķestri Collegium Musicum Rīga un solistēm sagatavotu patiesi skaistu programmu, kurā, atbilstoši pavasarīgajām noskaņām un pirms Lieldienu gavēņa pārdomu laikam, skanēs pasaules mūzikas dižgaru - J.S. Baha un G. F. Hendeļa opusi. (Sīkāk par meistarklasēm - http://www.jvlma.lv/latvian/events/).
Baroka flautiste Linde Brunmair-Tuts dzimusi Zalcburgā, studējusi blokflautas spēli un medicīnu Insbrukā, kā arī traversflautu pie Hansa Martina Lindes Schola Cantorum Basiliensis un Hāgas Karaliskajā konservatorijā pie Bartolda Kuijkena. Kā soliste viņa bieži sadarbojas ar vadošajiem baroka orķestriem: Bach Collegium Japan, Freiburgas Baroka orķestri, Baltasara Neumanna ansambli (Balthasar Neumann Ensemble), Wiener Akademie, ansambli Ad Fontes Wintherthur, Capella Reial de Catalunya (ar Žordi Savall) un Fransa Brugena 18. gs. orķestri.
Kopš 1991. gada profesore pasniedz traversflautas spēli Trossingenas Mūzikas augstskolā Vācijā, kur viņai ir nozīmīga loma arī Senās mūzikas institūta tapšanā. Linde Brunmair-Tuts bijusi arī Insbrukas starptautiskās senās mūzikas vasaras skolas mākslinieciskā direktore no 1996. līdz 2004. gadam un saņēmusi tirolieša Jākoba Štainera balvu par īpašiem nopelniem senās mūzikas laukā. Kopā ar Larsu Ulriku Mortensenu ir ierakstījusi J. S. Baha sonātes, par ko ieguvusi franču prestižo apbalvojumu Diapason d`or.
Kopā ar profesori Rīgā ieradies arī viņas dzīvesdraugs, arī Trosingenas Mūzikas augstskolas profesors Rūdolfs Tuts /Rudolf Tutz/, kurš 11. martā plkst. 14.30 Mūzikas akadēmijas 121. auditorijā visus interesentus aicina uz lekciju ar paraugdemonstrējumiem „Rīga, 1794. gads – Antona Stadlera klarnetes un basethorni – apceres un vīzijas”
BUZZ par šo ziņu