MAGNA, viena no pasaules lielākajām reklāmas un mediju tirgus pētījumu organizācijām, ir apkopojusi prognozes 2010. gadam par kopējo mediju tirgu un katru valsti atsevišķi. Ziņojums būs vērtīgs informācijas avots ikvienam interesantam. Ziņojumu iespējams lejupielādēt http://www.magnaglobal.com/.

Pēc ekonomiskās lejupslīdes un kopējā reklāmas tirgus krituma par 15% (USD) 2009. gadā MAGNA prognozē atgūšanos un pieaugumu par 6% (USD) 2010. gadā. Līdz 2015. gadam šis pieaugums varētu sasniegt 5% (USD) gadā.

Liels pieaugums kopējā reklāmas tirgū sagaidāms tieši no valstīm, kas pārstāv strauji augošās ekonomikas – Brazīlijas, Indijas, Ķīnas, Krievijas un pārējām, tostarp Polijas un Indonēzijas. No 2000. līdz 2015. gadam šo valstu reklāmas tirgus apmērs nominālā izteiksmē būs pieaudzis par 62% (USD).

MAGNA ziņojumā uzsver ASV dolāra ilgtermiņa krituma nozīmi tirgus analīzē, jo tā vērtība, salīdzinot ar eiro, kopš 2000. gada ir kritusies aptuveni par 60%. Eiro izteiksmē pasaules reklāmas tirgus ir samazinājies par 4%. Tādējādi kompānijām, kas uzskaiti veic eiro, bet reklamējas pasaules līmenī, 2015. gada budžets varētu būt tuvu 2000. gada līmenim. Bet kompānijām, kas uzskaiti veic ASV dolāros un reklamējas pasaules līmenī, vajadzētu investēt par 62% vairāk vietējās valūtas izteiksmē, lai saglabātu šo pašu reklāmas apmēru.

Pieaugot interneta pieejamībai, ieņēmumi interneta reklāmas tirgū turpinās augt, uzskata MAGNA. 2010. gadā ieņēmumi no interneta reklāmas tiek prognozēti 60 miljardu USD apmērā, bet 2015. gadā – 99 miljardi USD pretstatā tikai 10 miljardiem USD 2000. gadā. Pasaules mērogā interneta reklāmas tirgus tiek prognozēts 21% no kopējā mediju tirgus.

Latvijai MAGNA savā ziņojumā prognozē turpmāku mārketinga budžetu samazinājumu un reklāmas ieņēmumu samazinājumu 2010. gadā par 5%. Inspired analītiķa Jāņa Kļaviņa komentārs par Latvijas reklkāmas tirgus prognozēm:

“Šogad vidēji kopējais reklāmas investīciju apjoms Latvijā varētu kristies par 35-40%. Nozarē ir dzirdamas arī pesimistiskākas prognozes, taču mēs ceram, ka kritums nepārsniegs 40% robežu. Interneta reklāmā jau nākošajā gadā varētu būt vērojams pieaugums pret 2009.gadu, taču ir maz ticams, ka kopējās reklāmas investīcijas 2010.gadā pārsniegs 2009.gada apjomus.

Šobrīd ir pastiprināti vērojama dažādu mediju kanālu vēlme konkurēt ne tikai savā mediju veidā, bet arī starpmediju vidē. Piemēram, vēl 2009. gada sākumā dominēja konkurences modelis „Kanāls A vs. Kanāls B”, taču tagad aizvien biežāk sastopamies ar modeli „Mediju veids A vs. Mediju veids B”. To var izskaidrot ar kanālu vēlmi iegūt lielāku klienta reklāmas budžeta daļu savā mediju veidā, lai proporcionāli palielinātu savus ieņēmumus no pārdotās reklāmas. Šāda veida „budžetu makšķerēšana” no citiem mediju veidiem varētu ieviest nelielas korekcijas reklāmas tirgus apjomu prognozēs nākošajiem gadiem, taču kopumā Latvija seko globālajām tendencēm: TV un internets no krīzes atkopsies visātrāk, savukārt prese – vislēnāk.

Vēl viena problēma, kas varētu palēnināt reklāmas tirgus atkopšanos no krīzes, ir reklāmdevēju uzticības zaudēšana reklāmai. Tas arī savā ziņā ir saprotams, jo ekonomiskās krīzes laikā iedzīvotāju pirktspēja krītas, tādēļ krītas arī ROI (finansiālā atdeve no reklāmas) līmenis. Šādā situācijā ir svarīgi saprast, ka reklāmai krīzes laikā ir nedaudz cits uzdevums – ar zemākām reklāmas izmaksām noturēt produkta tirgus daļu, kā arī zīmola atpazīstamības tirgus daļu, jo, valstij izejot no ekonomiskās krīzes, tā būs laba iespēja uz krīzes laiku lēto cenu rēķina panākt labāku produkta pozīciju tirgū.”