Nedēļas laikā Iespējamās misijas skolotāji savās skolās vadīja atklātās stundas, demonstrējot, kā viņi izmanto tehnoloģijas, lai iesaistītu skolēnus mācībās un palīdzētu viņiem labāk izprast stundas tēmu. Programmas dalībnieku kolēģiem bija iespēja vērot, kā tehnoloģijas tiek izmantotas vēstures, fizikas, matemātikas, angļu valodas un citu mācību priekšmetu stundās un ar jaunajiem skolotājiem pārrunāt, kā tehnoloģijas izmantot pēc iespējas efektīvāk. „Latvijas valsts nākotne vislielākajā mērā ir atkarīga no tā, cik zinoši un izglītoti mēs būsim. Viena no vissvarīgākajām lietām ir strādāt ar tehnoloģijām un izmantot tās ikdienas dzīvē. Tās ir kompetences, kas arvien vairāk būs nepieciešamas arī mūsu skolotājiem,“ savu pārliecību pauž Iespējamās misijas patronese Ingrīda Blūma.

Lattelecom, kas jau otro gadu finansiāli atbalsta Iespējamo misiju, šogad katram jaunajam skolotājam piešķīra portatīvo datoru, bet viņu skolai – video projektoru. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis par Zināšanu sabiedrības nedēļas ieguvumiem: „Esmu pārliecināts, ka informāciju tehnoloģiju izmantošana izglītības procesā palīdz skolēniem labāk sagatavoties dzīvei zināšanu sabiedrībā, tomēr pats galvenais ir katra paša neatlaidība un centība savu mērķu sasniegšanā. Man prieks, ka jauniešiem varam parādīt, ka jaunās tehnoloģijas ir izmantojamas ne tikai izklaidei, bet arī mācīšanās procesā”.

Zināšanu sabiedrības nedēļā skolotāji rādīja, kā tehnoloģijas izmantot mērķtiecīgi. Pāvels Nazarovs, fizikas stundā Rīgas Ostvalda vidusskolā, skaidrojot izoprocesus gāzēs izmantoja Valsts izglītības satura centra Dabaszinātņu un matemātikas projektā sagatavotās simulācijas. Pumpuru vidusskolas skolēni kopā ar fizikas skolotāju Mārtiņu Gulbi devās uz jūrmalu, lai ar datu uzkrājējiem iegūtu informāciju siltumietilpības aprēķināšanai jūrmalas smiltīm. Gatis Narvaišs Dobeles Valsts ģimnāzijā fizikas stundā izmantoja balsošanas pultis, datu kameru un pārnēsājamo tāfelīti, aktīvi iesaistot skolēnus visā stundas gaitā. Arnis Kleinbergs, kurš pasniedz vēsturi Mežciema pamatskolā, uz lielā ekrāna projicēja attēlus, lai skolēniem būtu vieglāk iztēloties dzīvi Akmens laikmetā. Edītes Milleres angļu valodas stundai skolēni gatavoja videomateriālu par laikapstākļiem angļu valodā. Mārtiņa Kāļa vadītajā matemātikas stundā Limbažu 1. vidusskolā, skolēni izmantoja savus mobilos tālruņus, lai ierakstītu audio materiālu par funkcijām. Lattelecom pārstāvis Jānis Palkavnieks, kurš viesojās Rīgas Lietuviešu vidusskolā un piedalījās Lindas Beķeres vadītajā vēstures stundā, uzsver: „Tehnoloģijas, kuras stundā izmantoja skolotāja, nebija pašmērķis, tās bija instruments, palīglīdzeklis, kas lieliski papildināja viņas stāstīto. Stunda bija ļoti saistoša un interesanta!“

Nedēļas laikā mācību stundās izmantotos mācību materiālus, tai skaitā, prezentācijas par jauno vielu, tehnoloģiju izmantošanas ideju aprakstus, skolēnu darba lapas, iespējams apskatīt un nolādēt šeit.

Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa ir gandarīta par nedēļas ieguvumiem: „Esmu pateicīga Lattelecom par tehnikas dāvinājumu, priecīga par mūsu jauno skolotāju uzdrošināšanos mēģināt jaunas tehnoloģijas un jaunus veidus to izmantošanai. Mani gandarī skolu atsaucība, atbalsts, un, galvenais,neiztrūkstošais jautājums – kā tas palīdzēs mācībās, un, ko skolēni iegūs, lai tehnoloģijas nekļūtu par pašmērķi. Viens ir skaidrs – mums visiem vēl daudz jāmācās – skolēniem uztvert tehnoloģijas kā darbarīku, ne tikai kā izklaides objektu, skolotājiem – kā iedarbīgu palīgu un sabiedroto, skolām – kā dzīvei zināšanu sabiedrībā nepieciešamu prasmju kopu, par kuru apguvi atbildīgi visi, ne tikai informātikas skolotāji. Es ļoti ceru, ka šīm atklātajām stundām sekos vēl citas - ir laiks vērt klases durvis vaļā, lai pasaule var ienākt skolā.“

Iespējamās misijas galvenās atziņas pēc Zināšanu sabiedrības nedēļas:

•  Skolēniem noteikti ir interese un viņi augstu novērtē skolotāju vēlmi un iniciatīvu izmantot tehnoloģijas mācībās un iespēju pašiem aktīvi darboties līdzi. Piemēram, Pumpuru vidusskolā skolēni bija patīkami pārsteigti par skolotāja uzticēšanos, kad mazām skolēnu grupām tika uzticēta dārgi datu uztvērēji, kas līdz šim tika izmantoti vienīgi klasē, nevis darbam laukā.
•  Vairākumam skolēnu ir pieejami datori un internets gan mājās, gan skolā un viņiem jau ir pietiekama pieredze un prasmes to izmantot ikdienas dzīvē – svarīgi šīs prasmes likt lietā mācību darbā. Iespējamās misijas veiktā aptauja rāda, ka 95% skolēnu mājās ir pieejams dators, bet 89% internets. 75% skolēnu atbildējuši, ka viņiem ir iespēja izmantot skolas datorus ārpus stundu laika.
•  Ievērojamā daļā skolu ir mācību darbam nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, jo īpaši dabaszinātņu priekšmetos un matemātikā vidusskolas posmā. Tālākais atkarīgs no skolotāja iniciatīvas un prasmēm to izmantot. Vairums programmas dalībnieku un viņu kolēģu sarunās atzina, ka lielākais izaicinājums ir atvēlēt pietiekami daudz laika šādu stundu gatavošanai un skolēnu darbam ar tehnoloģijām stundās.
•  Tajā pašā laikā ir arī skolas, kur nepieciešama papildus tehnika un infrastruktūras uzlabojumi, jo tikai ar pāris klasēm, kas nodrošinātas ar datoru un video projektoru, efektīvam darbam ir par maz. Kamēr tehniskais nodrošinājums visās klasēs nav pietiekams, mācību stundas iespējams noturēt, piemēram, datorklasēs.
•  Kopumā tomēr jāsecina, ka iespējas tehnoloģiju izmantošanai skolās ir, tam ir gatavi gan skolēni, gan liela daļa skolotāju. Nepieciešama tikai uzdrošināšanās, prasmes, pieredze un labie piemēri, ko var iegūt kolēģiem daloties pieredzē un mācoties vienam no otra. To apliecina arī Gata Narvaiša pieredze, kad pēc atklātās stundas paplašinājusies skolotāju savstarpējā komunikācija par metodēm un par mācīšanu.

Foto no atklātajām stundām skatiet Iespējamās misijas mājas lapā, bet, ja vēlaties tās lejupielādēt, tad skatiet šo saiti (lietotājs: misija; parole: iespēja)