VESELĪBAS APRŪPEI NEPIECIEŠAMA „JAUNĀ DERĪBA”
129 skatījumi 0 komentāri

VESELĪBAS APRŪPEI NEPIECIEŠAMA „JAUNĀ DERĪBA”

– Latvija – 2011 gada 1 July, pl. 18:15 (pirms 46 nedēļām ) Lejupielādēt PDF

Š. g. 29. jūnijā izdevniecības Dienas bizness rīkotajā konferencē veselības aprūpes nozares uzņēmumu vadītājiem „Veselības aprūpe 2011 – esošais un gaidāmais” uzstājās arī GlaxoSmithKline Latvia vadītājs Dins Šmits, aktualizējot jaunas, publiskas vienošanās nepieciešamību par sadarbības principiem starp farmācijas nozares dalībniekiem, LR Veselības ministriju, pacientu interešu pārstāvjiem un ārstu profesionālajām asociācijām.

Dins Šmits savā uzrunā uzsvēra, ka ir svarīgi panākt kopēju izpratni starp farmācijas uzņēmumiem, medicīnas profesionāļiem, valsts pārvaldi, pacientu pārstāvjiem un sabiedrību par to, ka uz profesionālo attīstību un medicīnisko izglītību vērstas, stingros ētikas un atklātuma principos balstītas sadarbības formas starp farmācijas uzņēmumiem un veselības aprūpes profesionāļiem ir sabiedrībai ne tikai lietderīgas, bet arī nepieciešamas.

Pēc Šmita domām, kā risinājums šāda mērķa sasniegšanai varētu būt vienošanās jeb memorands starp visām ieinteresētajām pusēm – Veselības ministriju, ārstu profesionālajām asociācijām, pacientu interešu aizstāvjiem un farmācijas nozares dalībniekiem, kurā pamatprincipi un normas būtu tik skaidri un precīzi definēti, ka ikvienai rīcībai un lēmumam būtu striktas „drīkst – nedrīkst” robežas, kā arī strīdīgos gadījumus un publiskās diskusijas būtu iespējams mērīt ar šo pašu bezkompromisa mērauklu.

Dins Šmits: „Līdzīga prakse darbojas jau kopš 2007. gada, kad tika parakstīts sadarbības memorands starp Veselības ministriju, farmācijas industrijas nevalstiskajām organizācijām un pacientu organizācijām, kā arī atsevišķa deklarācija starp Latvijas ārstu biedrību un farmācijas kompānijām par ārstu un farmācijas rūpniecības saskarsmes un ētikas principiem. Diemžēl, neraugoties uz to, aizvien ik pa brīdim parādās informācija par iespējami neētisku rīcību no ārstu vai farmācijas kompāniju puses, kā arī pārmetumi no Veselības ministrijas puses par pacientu organizāciju sadarbību ar farmācijas kompānijām. Domāju, ir nešaubīgi skaidrs - šāda situācija nenāk par labu nevienai iesaistītajai pusei, un jo īpaši pacientiem. Tāpēc ir nepieciešams šāds kopējs memorands jeb „jaunā derība”, kurā, atšķirībā no abiem iepriekš parakstītajiem dokumentiem, visi četri partneri būtu akceptējuši vienotu principu un normu izpratni un ievērošanu praksē, apliecinot vēlmi darīt galu viedoklim, ka „visa farmācijas un veselības aprūpes vide ir viena vienīga bodīte.”

Pērn oktobrī Antonio Tajani, Eiropas Savienības uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs, paziņoja par jaunu iniciatīvu – sociālās atbildības procesu farmācijas rūpniecībā: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/10/1170&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en. Šī iniciatīva labu nozares pārvaldību un godīgus (ētiskus un caurspīdīgus) prakses principus saista ar inovatīvo zāļu pieejamību. Arī Latvija, izstrādājot un ieviešot ‘’jauno derību’’, varētu mazināt pelēko zonu veselības aprūpē un radīt tādus apstākļus, kas veicinātu, gan kompensējamo zāļu budžeta palielinājumu, gan racionālāku un pamatotāku tā izmantojumu, un attiecīgi - arī labāku zāļu pieejamību Latvijas pacientiem.

Pastāsti savējiem:

BUZZ par šo ziņu