Uz Dabas Dobes jautājumiem atbildēja 300 cilvēki, kuri uzskatāmi par ekoproduktu patērētājiem. Lielākajai daļai no tiem – 51% ikdienas pārtikas grozā ir daži ekoprodukti, 40% atzīst, ka apmēram puse pārtikas ir ekoprodukti, bet tikai 5% atzina, ka pārtikā lieto gandrīz tikai ekoproduktus. Aptaujātie atzina, ka lieto arī ekokosmētiku un videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, taču gandrīz neviens neizmanto ierīces ar saules baterijām vai hibrīdauto. Kā citas videi draudzīgas izvēles aptaujātie minēja bērnu preces, energoefektīvās spuldzītes, auduma maisiņus, kā arī sadzīves priekšmetus un drēbes ar „otro dzīvi”.

Lielākā daļa pircēju ekoproduktus iegādājas specializētajos ekoveikalos, bet tikpat daudz iepērkas arī internetā un tirdziņos, kā arī tieši no zemniekiem. Vismazāk ekoproduktus iegādājas lielveikalos. Atbildes ļauj secināt, ka patērētāji kombinē dažādas iegādes iespējas, nevis izvēlas vienu ekoproduktu iegādes punktu.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēlaties pārtikā lietot ekoproduktus, visvairāk respondentu atbildēja – tie nesatur potenciāli bīstamas vielas un E piedevas. Ekoproduktu pircējiem svarīgi arī tas, ka ekoprodukti ir veselīgāki nekā konvencionāli ražota pārtika, un tā ir vietējās izcelsmes pārtika no zināmiem ražotājiem.

Vairāk pārtikā lietot ekoproduktus aptaujātos motivētu zemāka cena (56% atbilžu), kā arī lielāka ekoproduktu pieejamība (27%).  Pircēji atzina, ka tie ekoprodukti, kas šobrīd pietrūkst, ir Latvijā audzēta un ražota bioloģiska gaļa un piena produkti.

Dabas Dobe vēlējās arī uzzināt, kāds ir tās klientu skatījums uz vides problēmām, un vaicāja, kuras no tām satrauc visvairāk:

• 73% no aptaujātajiem atzina, ka viņus uztrauc piesārņojums
• 11% par galveno problēmu uzskata klimata izmaiņas
• 10% - bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Vaicājām arī, ko cilvēki personīgi būtu ar mieru darīt vai jau dara, lai samazinātu vides problēmas:

• 58% atzina, ka iegādātos videi draudzīgas preces
• 26% teica, ka ir ar mieru šķirot atkritumus
• 10% aptaujāto būtu ar mieru samazināt savu patēriņu.

Dabas Dobe lūdza aptaujātos arī novērtēt sava dzīvesveida zaļumu:

• 54% savu dzīvesveidu uzskata par daļēji zaļu
• 25% atzīst, ka viņu dzīvesveids tikai nedaudzos aspektos ir zaļš
• 16% saka, ka noteikti ir zaļi domājoši
• 3% atzina, ka īpaši nedomā par zaļu dzīvesveidu.

„Mūsuprāt, Latvijā ir izveidojusies neliela, bet stabila patērētāju grupa, kurus var uzskatīt par zaļiem patērētājiem. Dažiem no tiem dzīvesveida zaļuma „tonis” ir spilgtāks, citiem vājāks, taču visus vieno tas, ka galvenā motivācija izvēlēties ekoloģisku pārtiku un videi draudzīgas preces ir rūpes par savu un savu bērnu veselību. Mazāk ir tādu patērētāju, kas zaļu izvēli veic tāpēc, ka tā samazina ietekmi uz vidi.

Mēs paredzam, ka zaļo patērētāju grupa augs gan līdz ar atveseļošanos no ekonomiskās krīzes, gan pieaugot informācijas pieejamībai. Arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārtiku ar skaidru CV – zināms, kur tā augusi un kas to ražojis. To apliecina arī fakts, ka kopumā Eiropā bioloģiski ražoto jeb organisko produktu nozare ir nedaudz augusi pat krīzes laikā. Paredzam, ka Latvijā tuvāko divu gadu laikā ekoproduktu bizness piedzīvos izaugsmi, un ceram, ka jaunā līmenī attīstīsies ekoproduktu ražošana.”

Dabas Dobes pārstāve Santa Krūmiņa par aptaujas rezultātiem